klunzen
Dutch (Brabantic)
/ˈklʏn.zə(n)/
verb
Definitions
- (intransitive) to act clumsily, to do one's work in a clumsy way
Etymology
Suf from Dutch, Flemish kluns (clumsy fellow).
Origin
Dutch (Brabantic)
kluns
Gloss
clumsy fellow
/ˈklʏn.zə(n)/
Suf from Dutch, Flemish kluns (clumsy fellow).
Dutch (Brabantic)
kluns
clumsy fellow